| subjekt |
[Aug. 10th, 2009|08:16 pm] |
bija tā. es nonācu pļavā. zālienā vīdēja nenosakāmas izcelsmes objekti, es pacēlu tikai vienu. smags un ciets - zvanveida, bet pats nezvana. sāku lūkot riņķī, ar ko piesist tam, lai tas zvanītu. atradu divas alternatīvas smagas un cietas detaļas, kas savulaik varētu būt bijušas atkarīgas no zvanveidīgā. pirmais - garš un slaids, kas solīja elegantu piesitienu, bet nekā - plakšķis vien sanāca. ņēmu otru mazāk slaidu - īstais. bet kas par griezīgu, uzbāzīgu zvanīšanu! Dzindzindzindzindzindzndzindzz!un man no pļavas vairs neko nevajadzēja. es atkal esmu sprukās par to, kas ir ĪSTAIS. |
|
|
