Kapēc dažreiz gribās lai mēs visi būtu labi un sliktu lietu nebūtu, kaut gan tas nozīmētu haosu? Tik bieži sanāk pateikt vienu un tad nožēlot un zini ka vajadzēja citādi bet ir par vēlu.. Kas man liek būt tik inpulsīvai, ka nevaru elpot pēc tam??! Laikam jau dzives ritms. Es steidzos katru dienu un neatliek laika pasēdēt un pārdomāt tā kartīgi ko vēlos no dzīves.. un ko dzīve dod man. Dažreiz ir bailīgi, jo iedomājos, ka jau tik daudz paskrēja gadu un neesmu nekur tālu tikusi. Es to vnk neredzu no malas. Man ir grūti redzēt sevi no malas.
|