uzliku vārīties tējūdeni. jāsadzeras tējuks un jādragā tālāk sūkņu pasaulē. šodien pirmo reizi izgāju kusnīgajā ziemā pēc divu dienu atrašanās četrās sienās (vispār ir gan, virtuves, gan koridora, gan vannasistabas sienas, nebūs vis 4, bet palikšu pie spārnotā teiciena). ļoti kārojās domino cepumu, bet šito skādi, manā dzimtajā rimi nebija. nu, neko, ņēmu kaut kādus, bet sajūta ne tā. mnujā. ieejot iekšā valdīja kaut kāds bardaks. visi drudžaini kko rakstīja un klaigāja pie maza galdiņa ieejas tuvumā. izrādās rimi (tikai tagad, jo ir lieli un kruti un izliekas, ka nešpiko no maximas) piedāvā kaut kādu klientu karti, kas patiesībā ir maximas tipa paldies karte. sākumā cēli pagāju garām, sapirkos, jo man taču netīk sekot baram, kur nu vēl kažokos un pižikos tērptu, skaļi svešvalodā runājošu tantuku baram. mnujā, bet ejot ārā, kad drūzmas nebija, tomēr pieskribelējos ar', vbt kko ietaupīt sanāks. karšu dalītāju tante, protams, neticēja manai pilngadībai. jutos jauna, kā vienmēr.
kaut kāds pretīgi burbuļojoši pļāpīgs ieraksts. tā ir, ka nav komunikācijas ar cilvēkiem tur ārā.