esmu atsākusi veidot darāmo darbu sarakstu. šoreiz līmlapiņu papīra formātā. agrāk visu plānoju galvā, tagad galīgi nevelk. laikam operatīvā atmiņa kļuvusi par mazu vai drīzāk nolietojusies, vai arī no lielas nelietošanas aizmirsusi, kā tas bija - domāt, domāt daudz. turklāt process ir jauks. var atķeksēt padarīto, tas ir pats labākais. svītroju arī kalnedārā dienas. par to vēl nezinu, vai tam ir kāda jēga. laikam jau ne, bet process arī ir labs.
nu, jā. turpinu tāpatoties. dienas pozitīvākā ziņa ir tāda, ka rīt nav nekāda milzīga kontroldarba. tas nozīmē tikai to, ka man ir vesela nedēļa, lai sev iespertu pa pakaļu un liktu mācīties. nebūs vienmēr tāda veiksme.
pizvanīja mamā. parunājām par to pašu neko. šoreiz tiešām neko, jo dzimtajā pilsētā tik tiešām nekas nenotiek. rīt viņai beidzas atvaļinājums, tad noteikti visas baumas uzzinās. būs par ko parunāt. he. slikta lieta tās baumas. bet tomēr ir sajūta, ka ne ar tevi vienīgo nekas nenotiek, precīzāk - nenotiek nekas dumjš.
par nākotni joprojām esmu neziņā, bet ceru, ka šonedēļ viss nokārtosies. trīs lietas labas lietas, tas parasti nav pievīlis. savādāk būs jāpārdomā visa sava necilā (pagaidām) izaugsme.
vienai gulēt ir vēsi. vakar sāku segties ar divām segām. segu, karstuma vai kā cita dēļ gulēju slikti. patiešām. mosties ik pa pāris stundām nav īsti manā stilā. murgaini arīdzan. jakpē. pie vainas vabrūt agrā gulētiešana.
rīt būs jauna lekcija - ķīmisko reakciju inženierija. izklausās jautri, ja nē, tad tās būs trīs mokošas stundas katru pirmdienas rītu.
.