varbūt arī esmu tāda baigā nūģe, nekurnegājēja un nē (lielākajai daļai) teicēja, bet šodien, braucot septītajā, secināju, ka man tas patīk. galu galā tas ir mans lētais, dažreiz dārgais laiks, ko kā gribu, tā tērēju. un janav bijis lemts kaut kur pabūt, tad nebija tā rakstīts. notiek tas labais, kas paredzēts, ir kā ir, ir labi. šodienas sapnītis, ka gribētu kādu laiciņu būs tramvaja vadītājs. pa smalko būtu. jess.
šitas vispirms tapa ar roku un zīmuli uz balta papīrīša. rokraksts arvien vairāk sāk līdzināties skolas laiku matemātikas skolotājas rokrakstam. džīzas :D