šis un tas ir pievarēts. šodien ir savādi, jo man Viņš nepietrūkst tik ļoti kā parasti. agrāk likās, ka kuru katru brīdi Viņš pielavīsies no muguras, lēni apskaus unnn.. eh. tomēr satraucos. vai mainos? vai maināmies? tā šķiet. bet trūkst tās "falling in love" sajūtas. mans pārāk simetriski pareizais prāts [yeah, sure] dara tā, kā man nepatīk. to vieglumu, to gaisu un tās debesis, tos taureņus, ko redz aizverot acis, smaidu tāpat vien. bija mānīga jušana, ka ir pavasaris, nav un nemaz ar nav atvilcies, maita. būs jāgaida, kad tas man padosies, kad paveiksies un izdosies iekonservēt nākamajām ziemām. a vbt Džei necenšas? a vbt man ir apnicis? a vbt man vienkārši jānomierinās reiz? pārāk daudz jautājumu, pārāk daudz. jāizanalizē no a-z viss. ņarr, šitas nav labi.