Mīļais man vakar nopirka jaunus zābaciņus. Vecie bija tā sasāļojušies, ka nevarēju atberzt, pat beržot nez cik vakarus un rītus pēc kārtas. Kalpoja četrus gadus. Jaunie tādi jauki. Balti oranža zole, zili krāsota āda kopā ar zilu sintētiku, oranžas apaļās šņores, iekšā balta vilna. Ļoti ērti un silti. Kārtīgi nopūtu ar nemirkšanas smidzināmo. Cerams, Ušakova sāls nesabojās arī šos :|
Nākamnedēļ ap šo laiku jau būšu Barselonā. Vēl diezgan daudz darāmā. Jāpabeidz paraugi, jānopērk apdrošināšana, jāaizsūta paciņa. Jāāā, divdesmit dienas. Cerams, izdosies visu tur padarīt. Pēc atgriešanās gan būs ļoti daudz darbu - studijas, darbs parastais, darbs ar mazajiem studentiem, atskaite par braucienu. Tās atskaites nekad nebeidzas. Darbā tagad jauna kārtība - katru nedēļu ir sapulce, kurā jāatskaitās par to, to un vēl to. Ar katru nākamo sapulci izdomā vēl kaut ko jaunu, par ko arī turpmāk jāsniedz progresa ziņojums. Pa kuru laiku, lai progresē, ja jāveido atskaites?
Rīt jāprezentē mini kursa darbs. Pēdējais, kas atlicis šajā sesijā. Šis arī atlikts uz pēdējo brīdi.