Jau nedēļu atpūšos un neķeru kreņķi, par sesiju domāšu vēlāk. Pēdējā semestra diena, protams, bija strespilna, bet viss, protams, beidzās labi. Stresainajos brīžos tas prātā neienāk. Pēc tā visa gulēju kādas 12 stundas no vietas. Paspēju noskatīties visus iesāktos seriālus un multeņseriālus. Jāāā, tik ļoti negribējās neko darīt. Ar mokām piekārtoju dzīvokli. Darba spars, protams, atnāca dienā, kad gatavojos pavadīt trīs lieliskas stundas starppilētu busā, lai būtu Ziemassvētkos ar mamā, papā un māsu. Šeit viss kā parasti - daudz sniega un ziņkārīgu cilvēku. Šodien gatavojām trīs vedu salātus, cepām piparkūkas un pīrāgus, tagad cepeškrāsnī cepas milzīga karpa. Drīz būs bezgaļas vakariņas. Un ko pēc tam? Nezinu. Padirnēt pie tv, bet varbūt iziet ārā un paaiztikt sniegu. Šodien lija sasalis lietus. Sniga lietus? Pēc ēst gatavošanas maratona drusku saguru, galva tāda nekāda. Vēl sarotājām egli - ar māsas tamborētajiem eņģeļiem un zelta bumbucīšiem. Sencis kā katru gadu šķendējās par to, ka neviens nekar viņa super vecās mantiņas eglē, bet mēs negribam, jo man tas atgādina tos laikus, kad vēl vecāmāte bija dzīva un svētki tad nebija fun.
Šie mums jau ir trešie svētki. Šie mums jau ir trešie svētki, ko nepavadām kopā, jo katrs dodamies pie savas ģimenes. Grūūūti. Nākamgad varētu kopā cept piparkūkas un rotāt mazu eglīti. Hm.