lieku šodien sevi gulēt laikus. uzvilku vienu no viņa tē krekliem, jo mani ir ar krāsu, bet viņa svaigi izmazgāts. turklāt tik ļoti, ļoti pietrūkst. nav neviena apkārt. divas dienas absolūtas vienpatības. ok, skype un telefona sarunas ar mammu, tunciiti un tas arī viss. lija visu dienu, es, protams, klades vakar nevarēju nopirkt, tāpēc šodien pa lietu, pa lietu vien bridu. totāls vienums laikam nav mans sabiedrotais, bet, kad viņš atkal būs mājās, tad man vajadzēs laiku savām lietām. kur ir tās lietas, tad, kad viņš nav blakus? sasodīts. un zinu, kas tad būs par sajūtu. nevarēšuvisupaspētlaikā sajūta. ak.