beidzot atbraucu uz mājām-mājām. trīs nedēļas nav būts. ja godīgi pat īsti neilgojos, arī braukt negribējās, bet jābrauc, jo ir lietas, kas vienkārši jāizdara reizi pa reizei. Rīdziņā ir daudz mierīgāk, ja neskaita to nemieru, ko radu pati sev un mīļajam, bet te ir ai.ai.ai. protams, braucu ar autobusu veselas trīs stundas. šodiena vispār ir izsvītrojama no dzīves. nekas nav padarīts. varbūt tā ir zīme, ka man nepieciešams paatpūsties mazliet. braucu uz centru, nesapratu, kā tur nokļuvu reiba galva un tā. nepietiek smadzeņu barības. saēdos daudz šokolādes. līdz ļoti mazliet. laikam pie vainas visas šisnedēļas neizgulētās naktis. nav īsti prātīgi iet čučēt ap pusdiviem naktī. rītā sajūtu nav, tās vēl guļ. pohaini kaut kā. bezmiega poha. rīt arī nebūs labāk. es sevi mānu. visu dienu centos iestāstīt sev, ka saņemšos mācīties. atslēgt emocijas un darīt to, kas jādara /L.M./