šodien ir ļoti nelaba diena. šodien bija eksāmens organiskajā ķīmijā. sajūta tāda - viens liels fail. ceru uz to, ka ir nokārtots, ja nokārtots, tad vismaz uz 5. tas ir stulbums kaut kāds - šitā mācīties, bet kad iedod lapu ar variantu viss kaut kur pazūd... lūdzu, lūdzu, lai būtu tie 50 punkti no 100. šitas bija šā semestra mīļākais priekšmets, bet re kā sanāk. god dammit. labi, kuššš līdz 1dienas vēlam vakaram. tad jau vajadzētu zināt rezultātus, bet šodien, šodien gribas piedzerties. to vispār ir slikti gribēt, labāk, ja pats no sevis notiek. un atkal pārņem tā sajūta, vai esmu īstajā vietā. raksti un domā, domā un raksti. ak. ir reizes, kad liekas, ka ir kā vajag un reizes, kad galīgi nav. pankūka. pankūka. pankūka. ehhh. maza iepirkšanās arī nelīdzēja. nu, tikai uz to brīdi veikalā varbūt, bet nevar taču tur palikt visu dienu. mhm. vispār - nav ko sēdēt un gausties, jākārto dzīvoklis, savādāk es taču neko nedarot. nu, jā, tas par vakardienas škrobīgumu vēl. tā jau ir. esmu pārāk pedantiska pret dzīvi un apkārtējiem. ļoti, ļoti gribu, lai tā nebūtu. sanāk gan kaut kā otrādāk.