| no subject |
[Jun. 28th, 2009|11:21 pm] |
| [ | mood |
| |  sleepy | ] |
Man paliek bail no saviem sapņiem. Katru reizi aizverot acis ir tikai viena doma - ko tad šoreiz mans slimais prāts izdomās.
Šonakt es redzēju, ka esmu slimnīcā. Un pēkšņi sākās kādas slimības milzīgs uzliesmojums. Slimība gan diezgan dīvaina - ja kaut vai tikai pieskārās slimības nēsātājam, sākās pēkšņš drudzis, tad pēc kāda laika zuda atmiņa un beigās varēja arī nomirt. Un tas viss kādu 10 minūšu laikā. Es vienkārši atceros kā es visiem bļāvu lai nekur un nevienam nepieskaras, bet viņi mani ignorēja. Un tad tā sajūta, ka esmu palikusi viena vēl ar kādiem dažiem izdzīvojušajiem. Un vēl tas skats kā cilvēki nesa savus mirušos mājdzīvniekus un reģistrēja.
[ Nu labi. Otrajā šīs nakts sapnī es redzēju, ka atveru alus pudeli ar zobiem ;D tā kā tas dīvainīgumu drusku apdzesēja ;D ]
Palika ap sirdi tā dīvaini, kad sapratu, ka pilsētas ielās ir ļoti maz cilvēku.
P.S. Man ļoti sagribējās zemenes ar putukrējumu. :] |
|
|
