Tādos brīžos, kā tagad, vēlos sadoties rokās ar saviem tuvākajiem draugiem. Lai kur viņi arī būtu. Valmieras ielā vai Ziemeļlondonā. Tad būtu vieglāk.

Lai nu ar ko, bet ar frizieri man ir paveicies. Turklat viņš arī labi griež.

Mana ja/nē mašīna melo.

Šīs vasaras bilance: -3 (pieķerot klāt aprīli, lai sabiezinātu krāsas).

Munich
Toxic Girl
Inni Mer Syngur Vitleysingur

Klausos viņa balss ierakstus.

Domāju, ka likšos blakus gultā līgavai Tvaika ielas viesmīlīgajā dziedinātavā.

Beloje, suhoje. Cool.

Kaut kādā pilnīgā nekurienē satiku draugus no Latvijas. Biju jau labi izbaudījis nekurienes viesmīlību (šņabja glāzīte vienmēr pilna). Vakara noslēgumu -- neatceros. Čemodāna krāmēšanu no rīta -- neatceros. Vēlāk uzzināju par incidentu tualetē un pārliecinājos, ka čemodāns glīti sakrāmēts (gan uzvalks ielikts, gan divas vīna pudeles nav aizmirstas). Tikko šķita, ka tomēr esmu aizmirsis kosmētikas maku.

Es: Fuu, tomēr ir. Man jau šķita, ka kosmētikas maku esmu aizmirsis.
Viņš: Es zināju, ka neesi aizmirsis. Ar vairākiem piegājieniem, bet ieliki.
Es: Smagi gāja?
Viņš: Nu,.. jā.

Pēc piedzīvojuma ar jaukajiem miličiem un vēl viena tik pat jauka miliča un arī dievīgas pārdevējas, esmu nokļuvis nākamajā valstī. Te mēs esam miljonāri. Vakariņas izmaksaja 189.000+. Tiesa gan, tas bija par 10 cilvēkiem, bet tomēr.

Mēs: Jesķ ļi zģes bar ņedaļeko?
Miliči: Nu u nas mnogo parkov.
Mēs: Ņet, ņe park, a bar.
Miliči: Ā. Vi na mašiņe?
Mēs: Ņet. Prosata paguļats haķim do bara.
Miliči: Nu un nas jesķ mašina, mi možem vas davesķi.
Mēs: Nu, ņet. Mi v mašini miļicii ņe buģem jehaķts.
Miliči: Nu tagda iģiķi na ļevo, i potom na pravo. Tam buģet bļižaišei bar.

Vakar laikam vai šodien, man šķiet sapratu. Kvalitāte. Līdz sīkākajai detaļai. Bet tas sūds, šobrīd aktuālākā ir Maxima, ja tur rīt nebūs firewire kabeļa, tad būs slikti. Slikti, slikti, slikti. Un vēl es gribu piedzerties ar Rudzupuķi kā jaunības labākajās naktīs. Bet tikmēr mazliet pastrādāšu siltajās zemēs. Kas, protams, ir ļoti ironiski, jo beidzot man ir pieslēgts siltums un nekur negribas braukt. Anyways, kārtējo reizi pārliecinājos, ka fucking plānošana man pilnīgi neder. Šobrīd Rīgas pamešana būs tieši laikā, lai gan šķita, ka tagad man te jābūt piecementētam. HA! Naivums ir mana nemainīga vērtība. Priekā!