Kaut kādā pilnīgā nekurienē satiku draugus no Latvijas. Biju jau labi izbaudījis nekurienes viesmīlību (šņabja glāzīte vienmēr pilna). Vakara noslēgumu -- neatceros. Čemodāna krāmēšanu no rīta -- neatceros. Vēlāk uzzināju par incidentu tualetē un pārliecinājos, ka čemodāns glīti sakrāmēts (gan uzvalks ielikts, gan divas vīna pudeles nav aizmirstas). Tikko šķita, ka tomēr esmu aizmirsis kosmētikas maku.

Es: Fuu, tomēr ir. Man jau šķita, ka kosmētikas maku esmu aizmirsis.
Viņš: Es zināju, ka neesi aizmirsis. Ar vairākiem piegājieniem, bet ieliki.
Es: Smagi gāja?
Viņš: Nu,.. jā.