|
4. Apr 2006|16:37 |
Izjūtas mainās neveikli, nepaarprotami, nenovienkāršoti.
Kad sasodītc vienreiz būs pavasaris, kā nākas, kā gribās nogulties jūras krastā un lai nāk un paņem kāds, kam rokas ir tīras./PP/
Sapņoju par skriešanu gar jūru, šļakstīšanos ar ūdeni, peldēšanos [ kaut arī neprotu peldēt ].
Sildīšanos karstajos saules staros ietinoties asā frotē dvielī, tā ka uzmetas zosāda.
Ierakt draugus smiltīs un apmētāt ar smaidošiem saules stariem.
Gribu apgulties, zaļā pļavā, kur klusums, tik putnu balsis un maiga elpa uz krūtīm, un aizmigt uz pāris stundām, kādam līdzās.
Pusnaktī iziet no telts, Viņu vedot pie rokas un stāstīt par Piena ceļu, Lielajiem greizajiem ratiem, un Vērša zvaigznāju un Sietiņu [ Plejādēm] un sagaidot rītausmu gaidīt, kad pie apvāršņa parādīsies varenais orions. Iet strautā nomazgāt seju no zvaigžņu putekļiem.
Es gribu vasaru, vel gribu to izbaudīt.
Pacieties, pacieties vel mazliet! |
|