| Kinokriticisms. |
23. Nov 2009|13:40 |
Brīvdienas vakarā nolēmu noskatīties jauno sci-fi šausmeni "Pandorium"
Biju redzējis pavisam nesenu šī vācu režisora (Christian Alvart) citu filmu "Lieta nr. 39 (Case 39)". Tā nu iedvesmots ar vienu labu šausmu filmu ķēros klāt otrajai šausmu filmai, kas galu galā izrādījās tīra sci-fi ar šausmu elemntiem un nekas vairāk.
Jau pēc pirmajām minūtēm bija skaidrs, ka skatoties to tu pats saproti tik pat maz cik tie divi cilvēki, kas pamodušies. Visā visumā filma pusē pazaudē trilleriem un sausmenēm tik raksturīgo psiholoģisko spriedzi un pārvēršas par parastu sci-fi griežamgabalu (Slasher).
Īsumā: Kosmosa kuģī, kas lido no zemes uz jaunu planētu, pēc tam, kad zeme ir iznīcīnāta, no anabiozes pamostas divi apkalpes locekļi, kam nav skaidrs, kāpēc un kas viņi ir, bet ir skaidrs, ko viņi māk un, kas viņiem jādara. Cauri notikumu virknei, uzdevumam pārstartēt kuģa reaktoru, tiek satikti mutējoši monstrozi cilvēkveidīgi mežoņi, citi kuģa apkalpes locekļi. Visu laiku visas kaites tiek attiecinātas uz "pandorium" efektu. Katrā ziņā filma no sākuma nedaudz haotiska, tā, ka nav skaidrs pilnīgi nekas. Beigās izrādās, ka kuģis atrodas okenāna dibenā jau 800 gadus kā ir atlidojis. Ideja interesanta, bet globāli sūds.
Neatbildētie jautājumi:
Ja Peitons bija no to trīs apkalpes locekļu grupas, ko viņš nogalināja, tad kā viņam varēja būt uz rokas kods ar piektās grupas atzīmi tā pat kā Boveram, jo ja viņi būtu no vienas grupas tad Boveram būti bijas jābūt beigtam.
Kas notika ar monstrozajiem mežoņiem? Noslīka?
Katrā ziņa radās vel daži jautājumi, bet tos neatceros, jo bija mazsvarīgākai.
Tātad: 6 no 10 ne vairāk. |
|