| Grupas 2tie piedzīvojumiem bagātākā diena jeb Ceļojums uz festivālu Sutas Balss 2009 |
17. Aug 2009|12:54 |
Viss sākās ar izbraukšanu. Plānojām izbraukt plkst.15:00 no Rīgas, lai būtu Sutas Balsī jau ap 20:00 un 21:00 varētu normāli kāpt uz skatuves. Apmēram 14:00 atskan zvans no Jāņa un viņš paziņo, ka viņa auto ir tiko aizgājis pie dieviem un nav nekādi piedarbināms. Tā tad Jānis ir Saulkrastos, grupā ir 7 braucēji un viena mašīna (plānoto divu vietā, vietas nepietiek.)
Apmēram no 14:00 līdz 15:30 tiek apzvanīti visi draugi, draugu draugi un vecāki, bet vai nu viņi vai nu neceļ klausuli vai arī nevar aizdot mašīnu. Beigās tiek nolemts braukt ar vienu mašīnu un Jura motociklu (kurš ir tikai 125cc, tā tad visai mazs un ar šaurām riepām, kas ļoti ietekmē braukšanas drošību pa grumbuļainajiem LV ceļiem, nemaz nerunājot par braukšanu naktī.)
Tā nu ar Ernestu (jaunais saksofonists) pie mašīnas stūres un Juri uz moča grupa dodas uz Saulkrastiem pēc Jāņa un Sliža (uguns pūtējs.) Jāņem vērā, ka Ernests ir vēl diezgan jauns šoferīts un mašīna periodiski slāpst nost un arī brauc viņš ļoti godīgi… kas protams nebūt nav slikti, taču dažreiz ir diezgan palēni. Un arī autovadītāja apliecību Ernests ir atstājis mājās.
Ap 17:00 mēs beidzot esam Saulkrastos. Izbraucot no turienes izkārtojums ir šāds: Juris pie stūres mašīnai, Jānis uz moča, Slidis bagāžniekā un pārējie mašīnā ar instrumentiem rokās (jo bagāžnieks jau ir aizņemts ar Slidi un basģitāru )
Šādā izkārtojumā lēnā garā arī tiekam līdz Sutas Balsij gandrīz bez starpgadījumiem, ja neskaita iebraukšanuu neceļos, jo norāde “Sutas Balss” uz ceļa bija apgriezta otrādāk un rādīja nepareizā virzienā (kā tas bija iespējams? Nezinu kurš bija pagriezis norādi, bet organizatori bija uzrakstījuši uz norādes abām pusēm, līdz ar to pagriežot tā nebija ar kājām gaisā un izskatījās visai ticama.) Tā nu iebraucot nepareizājā ceļā mēs mazliet pamaldījāmies pa lauku ceļu ar mašīnu uzbraucām uz kaut kāda palielāka akmeņa un beigās tomēr atradām festivālu Sutas Balss.
Tā tad: 20:40 mēs esam klāt… 21:00 jākāpj uz skatuves.
Par laimi skatuve bija tai laikā brīva un mēs uzreiz izkāpjot no mašīnas rāpāmies uz skatuves.
Kā mēs nospēlējām, to laikam labāk spriest no malas un arī par skaņu ne mums spriest, uz skatuves skanēja ciešami, patīkami pārsteidza Fender ģitāras kombis ar lampām, bet Jurim gribējās vokālu skaļāk monitoros. Publika bija atsaucīga un aktīvī lēkāja līdzi mūsu dziesmām un dziesma “Cūka” izpelnījās pat akārtotas ovācijas, jo to visi vēlējās lai atkārtojam velreiz.
Nu tā tad, nospēlējām… apmēram 22:30 nolemjam, ka jābrauc ar steigu mājās - jo ar motociklu braukt 200km naktī ir diezgan riskanti un grūti. Tā nu visi sākam krāmēties atpakaļ mašīnā. Slidis iefanojies par pasākumu, paliek tur, bet viņa vietā uz Rīgu piesakās braukt mūsu menedžere Dace, tā nu atkal kādam jākāpj gulēt bagāžnieka komfortā. Pirmais uz godu gulēt bagāžniekā piesakās Ernests, un tā mēs dodamies atpakaļ ceļā. Kārtošanās uz atpakaļbraukšanu aizņem kopumā kādu stundu un tad nu ap pusdivpadsmitiem esam gatavi pamest festivālu.
Izbraucot ārā no mežiņa, sadzirdam, ka mašīnai kaut kas velkas pa zemi… tā tad stājamies un skatamies. Izrādās, ka no trieciena pa apakšu (pirmīt, kad iebraucām neceļos) ir nolūzis izpūtējs un velkās pa zemi (ne gluži kā parasti vecām mašīnām aizmugurē, bet pa vidu - tā tad apmēram mašīnai pa vidu apakšā velkas pa zemi viena truba.)
Aizbraucam tā pat līdz tuvākajam asfaltam, kur mēģinam piesiet izpūtēju ar vadu pie mašīnas. Tas izpaužas tā - pametam vadu zem mašīnas pievelkam to uz augšu un tad iespiežam priekšējās mašīnas durvīs, tā lai vads nofiksējas.
Kur mēs ņēmām vadu? Vads tika paņemt no mašīnas “piepīpētāja” (tas ir vads, ar kuru var iedarbināt mašīnu no citas mašīnas akumulatora) un protams šis vads tagad vairs nav lietojams
Par nelaimi šādā sistēmā vads notur izpūtēju kādus kilometrus 2 un tad izslīd no durvīm - izpūtējs turpina vilkties pa zemi. Attaisam durvis un paceļam izpūtēju uz augšu, iespiežot vadus pa jaunam. Taču atkal izpūtējs velkas pa zemi jau pēc pāris km, šoreiz vads ir pārrāvies uz pusēm dēļ karstuma no izpūtēja.
Tad tiek gudrota cita sistēma un zem mašīnas tiek pabāzts koks, lai tur izpūtēju uz augšu, bet pašu koku piesienam ar atlikušajām vada paliekām un iespiežam durvīs. Par laimi šī sistēma iztur visu braucienu līdz pat Rīgai.
Tā braucot tālāk protams ir diezgan auksts un Jānis diezgan ātri ir jau nosalis, it sevišķi rokas (jo Jura cimdi viņam ir par mazu… basists kā nekā ar gariem pirkstiem) Tā ap 177km no Rīgas Juris ar Jāni samainās - Jānis pārkāpj mašīnā pie stūres un Juris kāpj uz moča.
Jau pēc pirmajiem kilometriem Jurim ir skaidrs, ka vajadzēs pirmajā pauzē uzvilkt vēl pāris drēbes, jo aukstumus tiešām ir visai krietns, nemaz nerunājot par mitrumu - ceļi nosalst ļoti ātri un ķiveres stikliņš arī ātri aizsvīst. Un protams, lai būtu vēl jautrāk mocim sāk čakarēties tuvās gaismas, tā tad ja pretī brauc mašīna, tad jāslēdz tālās ārā, bet tuvās mirgo un dažreiz vispār nestrādā
Apmēram pēc 30km brauciena apstājamies - Jānis ir pārāk noguris, lai stūrētu, un no bagāžnieka tiek izvilkts Ernests iesēdināts pie stūres, Dace kāpj viņa vietā un Jānis beidzot var gulēt Tai pašā laikā Juris uzvelku zaļo kombinzonu (to, kas bija mugurā Ernestam uz skatuves) pa virsu biksēm un arī botu vietā uzvelk zābakus.
Tā tiek nobraukti vēl pārdesmit kilometrilīdz pagriezienam uz Gulbeni, kur Juris uzpildu benzīnu, bet Ernests nez kapēc aizbrauc tālāk un viens otru pazaudē. Pēc minūtēm 10 gan atradamies , jo Ernests atbrauca atpakaļ un braukāja apkārt benzīntankam, kamēr Juris stāvēja jau uz šosejas
Lai arī Juris ir nosalis, viņš saprot, ka Jānis laikam nebūs braucējs ar moci - tāpēc turpinu vien ceļu, cerot, ka ja kāda no garāmskrienošajām lapsām izdomās uzskriet uz ceļa, man pietiks reakcijas, lai no tās izvairītos (no jenota izdevās izvairīties).
Par laimi vairāk piedzīvojumu nebija līdz pat Siguldai, kur Jānis tiek uzsēdināts uz moča un aizsūtīts uz Saulkrastiem, bet pārējie ar mašīnu, kas skan kā lidaparāts, kas tulīt pacelsies gaisā, dodas uz Rīgu… drīz sāk līt lietus un braucot no Siguldas uz Rīgu domājam nez kā tur Jānim iet, braucot uz moča ar divām uzvalka biksēm kājās un celtnieka cimdiem rokās (tos mēs nopirkām Bērzkroga Statoilā.) Rīgā galu galā esam ap pulkstens pieciem no rīta.
Un arī tiem, kam ieinteresēja jautrība kopā ar 2tie, laipni aicināti iegūt savā īpašumā grupas 2tie dziesmas http://2tie.lv ( par velti ) |
|