![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ceļojums sākas!
Ar Janu igauņus sagaidījām Bukarestes lidostā plkst. 1.40. No vārtiem iznāca četri saguruši igauņi – 2 meitenes un 2 puiši. Viņi bija diezgan nerunīgi, jo atšķirībā no manām un Janas 4h Prāgas lidostā, viņiem nācās pavadīt 7h Varšavā. Nospriedām, ka neklausīsim norādījumiem un uz Craiovu brauksim pēc iespējas ātrāk. Plkst. 2.00 nolēmām iet gulēt, lai celtos 5 un mēģinātu pirkt biļeti uz pirmo autobusu uz staciju. No rīta nopirkām biļetes uz savienotajiem reisiem – autobuss uz pieturu 5.40, vilciens uz staciju 5.53., vilciens uz Craiovu 6.47 – samaksājot 59.00 rumāņu naudas vienības. Mini busiņš mūs ieveda dzīvojamā rajonā, tad augšā pa vienjoslas ceļu, kurš atgādināja liektas šaurās trepes. Tur mūs izsēdināja un teica, lai gaidām vilcienu, kamēr buss atpakaļgaitā mēģinās braukt lejā pa iepriekš minēto ceļu. Pēc 5 min piebrauca vilciens – sarkans, pamatīgi aprūsējis un ar lieliem caurumiem starp vagoniem, kur cilvēki cieši piespiesti cits pie cita un stikla. Kāpnes pavisam noteikti nebija piemērotas koferu nešanai. Vilciena durvis manuāli ver vaļā vīrietis, kamēr viņam blakus stāvošais intensīvi pīpē mūsu 6 netraucēts, un tas viss notiek vagona priekštelpā. Lieki piebilst, ka neviens nerunāja angliski un neprata pateikt, kad mums jākāpj ārā. Viņi pat prot lekt ārā no vagona, kad tas vēl nav apstājies un iekšā, kad tas jau uzsācis kustību – tā tiešām dzīvē notiek! Viss ļoti iekavējās un mēs galvenajā stacijā ieradāmies tikai 3 min pirms vilciena atiešanas uz Craiovu. Detalizētu stacijas aprakstu gan nevarēšu sniegt, jo lielā ātrumā skrējām tai cauri, mēģinot saprast, kur ir mūsu vilciens, jo joprojām neviens nerunāja angliski. Tad izdzirdējām pa skaļruni vajadzīgo nosaukumu un skrējām uz peronu – paspējām! Šajā vilcienā mums ir numurētas vietas, un pat biļetes 10 min pēc izbraukšanas jau pārbaudīja, atšķirībā no iepriekšējiem transportiem. Rumānijas daba pagaidām ne ar ko īpašu nepārsteidz, ja nu vienīgi ar savu civilizāciju. 10.00 būsim galā, jācer, ka mums būs pakaļ, jo pašrocīgi mainījām vilcienu uz ātrāku, par kuru jau paziņojām sagaidītājiem.
Šobrīd jau laimīga esmu plašā mājā, kurā dzīvošu turpmākos 2 mēnešus. Drīz iesim iepazīt Craiovu.
With Love
LB
Ar Janu igauņus sagaidījām Bukarestes lidostā plkst. 1.40. No vārtiem iznāca četri saguruši igauņi – 2 meitenes un 2 puiši. Viņi bija diezgan nerunīgi, jo atšķirībā no manām un Janas 4h Prāgas lidostā, viņiem nācās pavadīt 7h Varšavā. Nospriedām, ka neklausīsim norādījumiem un uz Craiovu brauksim pēc iespējas ātrāk. Plkst. 2.00 nolēmām iet gulēt, lai celtos 5 un mēģinātu pirkt biļeti uz pirmo autobusu uz staciju. No rīta nopirkām biļetes uz savienotajiem reisiem – autobuss uz pieturu 5.40, vilciens uz staciju 5.53., vilciens uz Craiovu 6.47 – samaksājot 59.00 rumāņu naudas vienības. Mini busiņš mūs ieveda dzīvojamā rajonā, tad augšā pa vienjoslas ceļu, kurš atgādināja liektas šaurās trepes. Tur mūs izsēdināja un teica, lai gaidām vilcienu, kamēr buss atpakaļgaitā mēģinās braukt lejā pa iepriekš minēto ceļu. Pēc 5 min piebrauca vilciens – sarkans, pamatīgi aprūsējis un ar lieliem caurumiem starp vagoniem, kur cilvēki cieši piespiesti cits pie cita un stikla. Kāpnes pavisam noteikti nebija piemērotas koferu nešanai. Vilciena durvis manuāli ver vaļā vīrietis, kamēr viņam blakus stāvošais intensīvi pīpē mūsu 6 netraucēts, un tas viss notiek vagona priekštelpā. Lieki piebilst, ka neviens nerunāja angliski un neprata pateikt, kad mums jākāpj ārā. Viņi pat prot lekt ārā no vagona, kad tas vēl nav apstājies un iekšā, kad tas jau uzsācis kustību – tā tiešām dzīvē notiek! Viss ļoti iekavējās un mēs galvenajā stacijā ieradāmies tikai 3 min pirms vilciena atiešanas uz Craiovu. Detalizētu stacijas aprakstu gan nevarēšu sniegt, jo lielā ātrumā skrējām tai cauri, mēģinot saprast, kur ir mūsu vilciens, jo joprojām neviens nerunāja angliski. Tad izdzirdējām pa skaļruni vajadzīgo nosaukumu un skrējām uz peronu – paspējām! Šajā vilcienā mums ir numurētas vietas, un pat biļetes 10 min pēc izbraukšanas jau pārbaudīja, atšķirībā no iepriekšējiem transportiem. Rumānijas daba pagaidām ne ar ko īpašu nepārsteidz, ja nu vienīgi ar savu civilizāciju. 10.00 būsim galā, jācer, ka mums būs pakaļ, jo pašrocīgi mainījām vilcienu uz ātrāku, par kuru jau paziņojām sagaidītājiem.
Šobrīd jau laimīga esmu plašā mājā, kurā dzīvošu turpmākos 2 mēnešus. Drīz iesim iepazīt Craiovu.
With Love
LB