| Friday, March 13th, 2026 |
| 9:48 pm |
gailis ir cēlies no miroņiem. wīīīī 🥳 |
| 8:56 pm |
I don't sleep. I wait for my enemy. They never come if I don't sleep. I want to leave. |
| 8:28 pm |
|
| 2:28 pm |
|
| 2:24 pm |
mc, tapēc ka es esmu debīls |
| 2:08 pm |
es nevaru saprast - man ir aritmija dēļ trakas mūzikas vai dēļ šīs pasaules sūdu gara. |
| 2:06 pm |
|
| 1:39 pm |
mēs esam ārpuslaika uguns
inter-dimensionāls grills
tasinīga tiesa
notiesāta tik reizes
cik suņi sevi ēdīs
mēs esam šo laiku skumjas
matricas programmētāji un skujas
kucītes mums nespēj pieskarties bez atļaujas
un mūs tas neiepriecina
nacistus mēs nedrāžam
mēs viņiem ļaujam pašiem aiziet līdz rīkles problēmām
velniem ļaujam vienam otru
tās skaņas ir psc traki dzirdēt
bet to viņi neapzinātā zombijā gribēja
jo nanotārpi |
| 1:29 pm |
bļeģ, es varētu vienreiz dzīvē dabūt normālu sievieti?? |
| 8:26 am |
vudu vista ir savu izpildījusi un tikusi upurēta. plēsoņas pazemoti un nikni tai nogriezuši galvu un izdzēruši asinis, lai turpinātu dzīvot šajā mirstošajā pasaulē. sēra jūra arvien tuvāk krāc. |
| 1:25 am |
zepčikā kādreiz dzīvoja kāds pazīstams laikabiedrs. tas bija legālā spaisa laikos. viņam augšstāva kaimiņiene bija jukusi un regulāri lēja ūdeni uz viņa balkonu, un lamājās par to, ka viņš tur indīgas vielas kūpinot. vienkārši šiza. pēc kāda laika viņš pasūtīja tīro JWH-18 (pirmais sakarīgais spaiss) un šķīdināja spirtā, un piesūcināja kaut kādu neitrālu augu masu ar domu tirgot, jo legāli un daudziem patīk. pēc tam viņš man to stāstīja nedaudz izbrīnīts: viņa besījās par kaut ko, ko viņš darīja nākotnē. |
| 12:26 am |
pohuj ko domās. tu varētu arī būt normāla sieviete un dot nevis vnk... bļe esmu frustrēts. |
| 12:19 am |
tāpēc jau govs mani izmitina, lai nebūtu bomzis, jo savādāk viņai būtu kauns. |
| Thursday, March 12th, 2026 |
| 10:59 pm |
forši... Francijā bomžiem vairs nevajadzēs maukot savu ķermeni par roltoniem seksīgām vecām sievietēm. |
| 10:43 pm |
staigājot cauri šai spocīgajai, pelēkajai, izdziestošajai pasaulei laikos, kad skumjas ir tādas, kādas vēl nekad pasaules vēsturē nav bijušas (un nekad vairs nebūs), redzot to citu sejās un, diemžēl, jūtot to viņos, es iedomājos: spoku sejas ir tādas tāpēc ka viņi paši to jūt. ne katram ir dāvana to pārtulkot šīs dimensijas metaforās, bet viņi kaut kādā līmenī to apzinās, redz, jūt. un tad es padomāju - jā, mēs te ierodamies un eksistējam kā nu kurš savā ceļā uz debesīm vai elli, bet naher tas viss? naher ir jūtamā mocība starp labo un ļauno visneaptveramākajos veidos? nāk prātā viens dzejolis: no pirmās vannas
līdz pēdējai vannai
vienas vienīgas muļķības elle ir tepat visapkārt. daudz kas no tās ir citiem neredzams. un jēgu tam visam mans prāts nespēj ieraudzīt, tāpēc dzenbudisti pirms nāves raksta tādus. |
| 8:05 pm |
kkādā 10. klasē, dienā kad bija jāpiedalās skolas līmeņa programmēšanas olimpiādē (nosacījums lai tiktu uz nākamo līmeni), es pats sev nesaprotamu iemeslu dēļ aizgāju pie matemātikas skolotājas un apjautājos par arktangensa funkciju (tas vispār nav vidusskolas vielā un man nebūtu bijis par to todien jāiedomājās). stundu vēlāk, olimpiādē, viens no uzdevumiem bija viegli atrisināms zinot atan() lietojumu. |
| 1:26 pm |
miizhen, var mani kā predator un arī kā xenomorph? |
| 1:06 pm |
she walks with me
death
she walks with me
and a scalpel
grinning viciously
she's into that kind-of thing
she eyes me with her body
subtly hinting at the metal
she likes red music
my muse drinks red noise
she eats me with her gaze
gifted me a razor-blade
she wants blood
sour and red
not bitter and white
she wants an earthling
a ghost-dog watches paralyzed
she drops a tear
kisses me on the neck
just like mother used to
blushes and leaves
I have a new scalpel |
| 1:02 pm |
ai, pohuj, šodien neko nedarīšu vērtīgu. pisīšu bocmani un klausīšos mūziku. |
| 12:40 pm |
W. T. F. |