eizhens' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Thursday, March 12th, 2026
| Time |
Event |
| 12:25p |
visi 3 cilvēki runā par eiženu. eižens jūtas pagodināts.
par izmešanu uz ielas: es bļeģ būtu ded vai arī totālā nirvānā pēc tik trakas ziemas uz ielas. man ir prieks par govs palīdzību un vecmāmiņas skaisto maigumu. jau pus gadu esmu laimīgs nedaudz dīvainā dzīves tripā. tuvojas siltāks laiks un laiks gavēt, attīrīties un tuvoties apskaidrībai.
kliņģeri, es tās bietes cepu sautējumā, tu bulīmiskā mauka. smuka arī esi, ja kas. nevelkā brūnas drēbes - tas ir slikti figūrai.
vct, tu esi debīla/debīls idiots, kas ne sūda nejēdz no labas gaumes. vai arī MI programmēts tādu cilvēku imitēt, bet ja tev ir ķermenis un patīk mani dzejoļi, prezervatīvu pats nopirkšu. neskūpstos. | | 12:40p |
W. T. F. | | 1:02p |
ai, pohuj, šodien neko nedarīšu vērtīgu. pisīšu bocmani un klausīšos mūziku. | | 1:06p |
she walks with me
death
she walks with me
and a scalpel
grinning viciously
she's into that kind-of thing
she eyes me with her body
subtly hinting at the metal
she likes red music
my muse drinks red noise
she eats me with her gaze
gifted me a razor-blade
she wants blood
sour and red
not bitter and white
she wants an earthling
a ghost-dog watches paralyzed
she drops a tear
kisses me on the neck
just like mother used to
blushes and leaves
I have a new scalpel | | 1:26p |
miizhen, var mani kā predator un arī kā xenomorph? | | 8:05p |
kkādā 10. klasē, dienā kad bija jāpiedalās skolas līmeņa programmēšanas olimpiādē (nosacījums lai tiktu uz nākamo līmeni), es pats sev nesaprotamu iemeslu dēļ aizgāju pie matemātikas skolotājas un apjautājos par arktangensa funkciju (tas vispār nav vidusskolas vielā un man nebūtu bijis par to todien jāiedomājās). stundu vēlāk, olimpiādē, viens no uzdevumiem bija viegli atrisināms zinot atan() lietojumu. | | 10:43p |
staigājot cauri šai spocīgajai, pelēkajai, izdziestošajai pasaulei laikos, kad skumjas ir tādas, kādas vēl nekad pasaules vēsturē nav bijušas (un nekad vairs nebūs), redzot to citu sejās un, diemžēl, jūtot to viņos, es iedomājos: spoku sejas ir tādas tāpēc ka viņi paši to jūt. ne katram ir dāvana to pārtulkot šīs dimensijas metaforās, bet viņi kaut kādā līmenī to apzinās, redz, jūt. un tad es padomāju - jā, mēs te ierodamies un eksistējam kā nu kurš savā ceļā uz debesīm vai elli, bet naher tas viss? naher ir jūtamā mocība starp labo un ļauno visneaptveramākajos veidos? nāk prātā viens dzejolis: no pirmās vannas
līdz pēdējai vannai
vienas vienīgas muļķības elle ir tepat visapkārt. daudz kas no tās ir citiem neredzams. un jēgu tam visam mans prāts nespēj ieraudzīt, tāpēc dzenbudisti pirms nāves raksta tādus. | | 10:59p |
forši... Francijā bomžiem vairs nevajadzēs maukot savu ķermeni par roltoniem seksīgām vecām sievietēm. |
|