eizhens' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, March 11th, 2026
| Time |
Event |
| 12:44a |
| | 12:57a |
| | 12:59a |
Tosui was a well-known Zen teacher of his time. He had lived in several temples and taught in various provinces.
The last temple he visited accumulated so many adherents that Tosui told them he was going to quit the lecture business entirely. He advised them to disperse and to go wherever they desired. After that no one could find any trace of him.
Three years later one of his disciples discovered him living with some beggars under a bridge in Kyoto. He at one implored Tosui to teach him.
"If you can do as I do for even a couple of days, I might," Tosui replied.
So the former disciple dressed as a beggar and spent a day with Tosui. The following day one of the beggars died. Tosui and his pupil carried the body off at midnight and buried it on a mountainside. After that they returned to their shelter under the bridge.
Tosui slept soundly the remainder of the night, but the disciple could not sleep. When morning came Tosui said: "We do not have to beg food today. Our dead friend has left some over there." But the disciple was unable to eat a single bite of it.
"I have said you could not do as I," concluded Tosui. "Get out of here and do not bother me again." | | 1:46a |
visi ir spoki, bet ir spoki kuru sejās, acīs ir redzams - tie jūtas spocīgi - it kā būtu redzējuši elli. viņu sejās ir izbīlis, neizpratne, apjukums. pēdējā laikā es savā sejā redzu to pašu. mans Dievs kavējas. | | 11:03a |
Viņš ir šiza zila jūra neskaitāmiem vilnīšiem visādiem Metatroniem lēkājošiem elektriskiem vilnīšiem pildīts un dāvināts visdārgākais advokāts patiesībā vislētākais, visstiprākais aizstāvis nedaudz kukū jo redz laiku kā bildi smiedamies sūta dillēs vispārējās sistēmas parādu piedzinēju par grašiem es viņu pērku spaidīdams Govi | | 1:30p |
vakar vakarā man bija depresija un dzēru kaut kādu vislētāko Top! alu tur pat pie jūras, kur septembrī pa priežu galotnēm trakoja sesks un vārnas psihoja. dzēru alu, ēdu skābētus kāpostus un vārnas atkal psihoja. sesku neredzēju. | | 1:54p |
mums ir zelta eņģeļi, ir sudraba eņģeļi, mums ir rozā eņģeļi, mums ir arī melni eņģeļi, kā kaijas mazutā gribās glābt, nomazgāt un sasildīt. mums ir arī smirdīgi bomzieli, mums ir pavisam traki eņģeļi, kuri vēsta: re, te mēs esam, jūsu acu priekšā, bet jums bail no gaišumiņiem, jo tie smird... programma vienmēr ir teikusi: manas nāsis tevi nevar izturēt, man riebjās Dievs. | | 2:04p |
varbūt Viņš iedibināja galdniecību, lai masētu [gnostiķu] koku. varbūt nē. varbūt Viņš iedibināja programmēšanu kā jaunu galdniecību, spoguli skumjai prāta kontrolei. tāpēc Viņš maksā alimentus kanibālam. | | 3:22p |
drēbes esmu izmazgājis. nākamais darbs būtu jābūt: pagatavot ēst, suka, ar mīlestību. to varētu arī nedarīt, jo šis avatārs nejūt izsalkumu piecas dienas. bet līdz 20:00 šodien ir jātiek līdz veikalam pirkt šmigu un pēc tam purvā, tāpēc būtu labi sevi saindēt ar negavēšanu, jo gribās būt laimīgam. tas ir paradokss - būt laimīgam un kaut ko no tā pierakstīt ir mani athodi purvā. tas ir smaga nasta un tā mēs lidojam. | | 4:59p |
| | 5:38p |
|
|