es negribu pie tās V. atpakaļ. čūska ar sadragātu galvu vairs tā pat nevar iekost papēdī, bet ja nu censtos, tas būtu absurdi-komiski un arī traki kā slimā murgā par čūskām ar plakanām galvām, nesaprotami kārdinošā, ar mirklīgām ķermeniskām šausmām un ļoti, ļoti pretīgām sajūtām, dziedinošām. retā murgā kura dāvana ir pamosties un būt priecīgam, ka esi dzīvs tā lai arī kā.
es nekad negribu vilkus satikt vairs, negribu atcerēties neko par tiem, īpaši to sejas, arī lielākus vai mazākus darbus, neko.
es negribu rītdienu (K, un visi zv. ejiet nahuj dirst, kuces, nesakiet neko, man riebjās cilvēki un to jušanās (arī par valodu) balstītais apsūdzības gars, jā visiem ir), jo katra šodiena ir vairāk vai mazāk mocīšanās, tiekšanās uz skaisto prom no ellišķā, rītdiena būs tas pats un šodien vēl tā iesaka baidīties par sevi.
es ngribu vispār vairs sapņot, gan priecīgi miegā, gan dienas laikā cerēt uz prieciņiem, laimītēm lielākām vai mazākām.
es negribu nekad vairs redzēt kāda cilvēka seju, kas dēļ mana teksta vai neuzbrūkošas rīcības jūtas jebkā - pozitīvi vai negatīvi. tev riebjas, bail, ej prom no manis nevis krauj man to virsū. tā ir jūsu problēma un es varu palīdzēt, bet neupurēšu sevi un neslapināšu ieroci sarkanu atbrīvošanā.
es kā aģents Smits ienīstu matricu, bet smaka mani nemoka, mani moka citu dvēseles - kā tās jūtās ar visu savu "skaisto" un visu savu "riebīgo". man riebjās ka viss tiek pirkts un pārdots, VISS, tāpēc tiek kārtots rindās, hierarhijās, bļe apļos un gumijas peņu virsmas struktūrās - vērtēts, pirkts un pārdots. tas ir tik nesaprotami, nepareizi un normāli.
debesu valstība ir jūsu vidū
...tad debesis ir elle un es esmu otrāds - debesīm velns. kā tas var būt...