skaists, saulains un patīkami dzestrs rīts. putniņi čivina klusi, kafiju tiem nevajag. man ir stipra, karsta melnā tēja, cigarete, siltums rumpī un actiņās, maigs, jauki sērīgs prieks par šo dienu. dzīvs, mierīgi, klusi dzīvs tas rīts.
līdz neizdzeršu gļotu kausu kārtējo vecmāmiņas tuberkulozes krēpas no bērnības līdz mani gaišie zvēri, zvēra skaitli pielūgt uzņēmušies ne... jebkurš sāpīgs kuat kas līdz Dievs Tas Kungs neklanīsies manā priekšā galējā pazemībā nebūšu redzējis cilvēka labestību bet tā ir, tā ir un tikai šķiet pārdodama vairāk nedrīkstu un man kauns jo piedzimu ka neesmu kā karote pie plīts kā dēmona daļa ka esmu cilvēks sūds