| 7:17a |
reiz, sensenos laikos bija planēta T, uz kuras laimē un mierā dzīvoja skeleti. tie harmonijā ar visumu darīja savas skeletu lietas - veidoja akmens krāvumus, laiski balinājās saulē utt. un tad kādā nelaimīgā naktī no debesīm nokrita degošs meteorīts, no tā izlīda citplanētiešu parazītiski organismi - miesa. tie ļerpatoja klāt nabaga naivajiem, labsirdīgajiem skeletiem un appinās ap to kauliem, cīpslas pielīmējās, asinsvadi, nervi, āda apauga tiem apkārt un tos paverdzināja. pat smadzenes ielīda to tukšajos galvaskausos. un kopš tā laika nabaga skeleti ir šī briesmoņa, miesas vergi. forevā. |
| 9:13p |
patīkami noguru. it kā neko daudz nestaigāju, bet acu vāki līp ciet un ķermenis pateicīgi smeldz, tikai tas ceļgals burkšķ. nakšņoju hostelī pierīgas ciematā. te apkārt nekā nav, varēšu smēķēt, dzert tēju un kalkulatorizēt.
vēl arvien blāvi krāsainā pasaule klusa, mierīga, arī iekšējā tāda. miers. mierīgs mieriņš, klusums, žāvas un garšīga tēja un lēns prieciņš. |