Domas, dzerot zaļo tēju un graužot piparkūku

Domāju izvākties no kbkn.
Piepeši to sapratu.. Mani nesaista nekas, kas tur ir .
Ne cilvēki, ne diskusijas, ne-kas.

Mīkla rūgst. Cerēsim, ka viss izdosies.

Būtu patīkami pamosties jūnija beigās, guļot uz grīdas, ar plaši vaļā atrautu logu.
Bez nekādiem draņķiem, kas tagad notiek. Man viss rada nogurumu. Veca kļūstu.

Man vajag vēl kādu apmākušos dienu un lietu, varbūt.
Man vajag pārmaiņas. Stabilitāti.