Sasodīts, dienā, kad mans kuņģis sāk sāpēt, tiklīdz es iedzeru kaut krūzi ūdens, ir neiedomājama vēlēšanās pēc šokolādes, sadistiskas māsas un mammas idejas cept picas un vecrīgas un varbūt nopirkt arī kādu saldējuma kastīti.
Es būtu laimīga, ja vien es nebūtu nelaimīga.

Dienas, ja lieku roku uz sirds, izgaist bezjēdzībā un nav nekā, kur es varētu ielikt savu sirdi un savu spēku. Ja nu vienīgi nenozīmīgu ierakstu rakstīšanā.