Par .

Cik neparasti! Tad, kad viss ir absolūti, galīgi sačakarēts, kad vairs nav nekā, pie kā turēties - es jūtos labi .
Nu tik sasodīti labi, kā vēl nekad!
Es dejoju ar brīnumsvečiem pustrijos naktī. Tad klausījos Anathema. Un un un skatījos to video iekš kameras, kurā var dzirdēt Viņu sakot "Tu tagad nogalināsi mani ar šito, vai ne?" . Un tā smaidīju.
Sastādīju pāris sarakstus. Ar to, kādai man būtu jābūt un tā. Es sapratu, ka to var savienot vienā personībā. Tas tā kā būtu vēlams, ja es vēlos pilnvērtīgi pastāvēt šajā sabiedrībā, citādi ar mani ir pagalam. Viena personība nozīmē vienots spēks. Bet .. man taču nevajag ne ar vienu cīnīties. Jā.

Bet, vispār.. man jānozūd. Tā vienkārši. Es nevaru, nevaru to visu vairs izturēt. Mazas IC pokemonmeitenītes, kas nosaka mana Viņa vērtību kā tādai marinētu ķiploku burkai, lielas problēmas (ir gaidāma ieskaite specialitātē, rītdien, man ir zināma tikai viena etīde no divām, un tā viena ir tik nožēlojamā stāvoklī, ka man viņu kauns spēlēt pat mājās, bet viss ir forši. es tikšu galā. kaut kā. tad jau vēl mājturības broderī izšuvums, kurš nu galīgi negrib šūties, un mājturības skolotāja ir drīzāk miesnieks nevis cilvēks, kas var ko mācīt un vēl pieciest kļūdas. bet es esmu vainīga, es zinu un .. ja godīgi, es nevēlos, lai kāds visu šito uzklausa, sev sabojā garastāvokli un tā. ) (ai. es tomēr izņerkstēju to visu laukā.) un tā uz priekšu, bet es jūtos labi. Kāpēc?
Es šodien, pat sajutu vēlēšanos uzvilkt to balto jaciņu. Un jā, es to izdarīju. Tagad man ap kaklu ir balta mežģīņu šallīte. Ap roku - tamborēta, balta aproce. Tā kleita un baltā jaciņa. Šodien es jūtos gaiši.
Es, es, es, es, es ,es, es. Jā . Jā..
Bet ar kuru vārdu to aizvietot?

"Kurā vietā tu esi jauka un mīļa, tu, aukstasinīgā iedomīgā sieviete ar pavedinātājas nosliecēm?"
Nogaliniet mani. Es tiešām vēlējos būt jauka un mīļa, bet - stulbā sieviete! - ir taču miljons reižu pierādījies, ka nekas, kam tu esi centusies, nav izdevies. Jo tas nav nācis no sirds.

Un tagad, mani mīļie, kurus es patiešām cienu un mīļoju - varat mani ienīst, jo jums ir pamatots iemesls. Esmu čakarējusi savu dzīvi un vēl dažu cilvēku dzīves, apzināti vai neapzināti. Ignorance tiks pieņemta un saprasta.

Man ir sirds. Tā nejaukā sajūta liecina, ka ir.

Tagad es iešu un dziedāšu, jo tā es sajutīšos labāk.

Dzied circenītis aizkrāsnē,
Nāc, puisīt, mātei azotē.
Ak, neprasi: nav maizītes,
Skat, skat, tur laukā zvaigznītes!