Par datorstundām,kurās grūti nedomāt par lietām,kas nav saistītas ar informātiku nekādā ziņā

Bet es mēģinu. Tā.
Izveidojiet un noformējiet tabulu "Pārgājiens".
Maize, siers, desa, zupa, tēja, cukurs.
Mmmm...
Maizītes ar sieru un desu, tad vēl zupa, nē , zupa - pirmā, tad tēja zem pavasara mākoņiem, lūkojoties augstajās, zilajās debesīs. Un zem muguras nedaudz kož kukainīši, zāles stiebri. Tu apgulies un nedaudz vēsi ir, bet tāds miers un brīvība, jo tad jau laiks iet lēnāk, kad neesi ieslodzīts pie monitora vai kādas citas elektroniskas kastes.

Pēc rindas "maize" iestarpiniet divas rindas:
cepumi, šokolāde.
Vakars pie apaļa galda, kārtis, kapučīno, kafija, cigaretes un šokolāde. Cepumi te ir nevietā. Jā. Derētu to pateikt.

Produktu cenu diagramma.
Tas nu gan ir par daudz. Reizēm praktiskā Es nojauc visas manas ideālistiskās vajadzības, bet šis te mani saskumdina. Ziniet, uz zirņiem var dzīvot. Vienotību un sirdsmieru nenomērīsi ne diagrammās, ne statistikās. Nenopirksi arī.

Šovakar iešu pastaigā. Mēģināšu izvēdināt savu galvu, sakoncentrēties tam, ko man jāpanāk. Daudz saprotu, bet maz zinu.
Ai, vakardienas piepildītā vēlme izturēties salīdzinoši ļauni un nīgri pret it visiem liek man šodien justies vājai.


Un amerikāņu priekšā ir jautrāk runāt, cik ļ. garām ir viņu izglītības sistēma, nevis latviešu bariņam.
Es Jūs mīlu.