23. janvāris
oma: nekādīgi
skan: tastatūras klakšķināšana.
Esmu šodien skolā vien uz trešo stundu, sēžu informātikā. USS uzrādīja, ka patoloģijas nav un viss ir kārtībā, savukārt ģimenes ārste sacīja, ka 100/60 ir pietiekami normāls asinsspiediens un es neģībšu. Tas iepriecina.
Kopumā pašsajūta ir tīri tā neko.
Iešu reģistrēties pilsētas bibliotēkā, kaut tur var tikt tikai no desmitās klases. Paņemšu to sarkano "Manipulēšana ar masām" grāmatiņu un vēl šo to, varbūt Hercogieni de Lanžē. Tā sajūsminājos, bet nepabeidzu izlasīt. Kā jau parasti.
Man tā patīk. Pazust uz pusi nedēļas, ielūkoties klabē un atklāt, ka cilvēku dzīves diez ko nemainās.
Sievvīr, Nirna, saņemies. Man arī jāgatavo sviestaina runa un vēl ziedoņa epifānija un jālasa UN jāaizpilda pagājušā gada olimpiādes darbs, bet tas nav pārlieku sarežģīts. Tev izdosies.
Dina, smaidi un priecājies par niekiem vairāk. Tas skan vienkārši, bet ir sarežģīts uzdevums.
Ksenij, DZER . MAZĀK! žurka, jā, bet.. :D
Juliette, vistas gaļas fileja ir ĻOTI laba lieta. Un soja.
Jā, par soju runājot, iedomājieties? Nopērku paciņu, uzvāru 30 gramus un izkāšu tās pikas, kas biedējoši ziskatās līdzīgas gaļai, apcepu ar garšvielām un.. gandrīz pat ēdami. Nopietni. Soja ir garšīga.
