*nožāvājas*
Lieliskākais rīts pēdējā pusgadā.
Astoņos no rīta , kad vecāki jau bija augšā pametu savu izcili jauko vietu uz grīdas, viesistabā, kur man bija ierādīta guļvieta (lol - bet blakus kaķim. Mēs tagad esam tāāādi draugi,vnk omg.), pārvēlos uz viņu guļamistabu. Ar švammei līdzīgiem matiem un jaukumjauku lauvas pidžammu (haha!man tīri patīk tādas tizlas lietiņas) un saules apžilbinātām acīm atrāvu vaļā durvis un nākamajā mirklī attapos jau uz tas sasodīti lieliskās, platās gultas. Vēsi palagi. Vēsi spilveni. Vēsa sega. Un, cauri aizvērtajiem, tumšajiem aizkariem no pavērtā loga pūta vēss (mans mīļākais siltums!:D) vējiņš.

Ajajai. Lieliska sajūta. *nokrīt un aizmieg*