Tā kas izdzīvoja Ziemsvētkus .

Bijām baznīcā. Radīju lielu prieku kaut kādam pusaudzim, kurš visu laiku lūkojās manā tērpa izgriezumā. Bet visumā baznīcā man patika. Mise latgaliski, kā jau tas šeit ir pieņemts, vīraks un Ziemsvētku dziesmas ērģeļu pavadījumā. Oficiāli es tur nedrīkstēju atrasties, bet uzskatu, ka - ja ticu dievam sirdī - man nevajag tempļa, kurā pielūgt vispār. Biju tur, lai klausītos bīskapa uzrunu. Man patika, ka bija daudz ģimeņu ar bērniem, tā tam ir jābūt.
Tad devāmies mājup, atklājām, ka karpa ir sadegusi, bet viss pārējais ir ēdams un saklājām galdu. Daudz runājām. Par šo gadu, notikumiem un daudzajiem ceļojumiem, ko darīsim nākamgad, kā iet ar celtniecību. Kaut nu piepildās, tad pavasara brīvdienās būšu Kairā. ^_^


Paldies par lieliskajiem apsveikumiem.!

Tā, tiekamies rīt, dārgie! Varēsiet uzlūkot cilvēku, kurš ir tik ļoti pieēdies piparkūkas, ka pēc tām smaržo.