Pirmā vēderdeju stunda

Eshmeana enta, habetak enta?

Vai. Nudien, atgriežoties mājās, jūtu, ka varētu vienīgi nogulties sofā un grauzt halvu, klausoties citu ikbâl sarunās. Iegāju zālē, sievietes kā sievietes - viena no tām bija mana bioloģijas skolotāja, kura kādu laiku dzīvoja pēc druīdu gadskārtām un ieražām (?), ak, neatceros. Zinu vien, ka kopš tā laika, kad viņa pa klasi skraidīja ar kaut kāda tur auga lakstiem un caur tiem uz mums uzmanīgi skatījās, man par viņu bija radies priekšstats kā par ļoti.. savdabīgu cilvēku. Ko tur daudz, biju vismazākā un vistievākā, un visaustrumnieciskā. Kad iegāju, visas uz mani skatījās kā uz Allāha līgavu.
Tūdaļ mani nostādīja fakta priekšā "Tu esi austrumnieces prototips. Tev šīs dejas vajag noteikti, šitām latviešu tantēm tas tikai tāds izkustēšanās veids"
Tiklīdz sākām dejot,  skolotāja sacīja, ka man tas viss ir iedzimts. ^_^
Es biju stāvā sajūsmā. Faraona rokas , saule, Indija, tas viss ir tik lieliski. Un skaisti. Dejojām "Karalieni". Žēl vienīgi, ka man līdzi nebija tās monētiņu jostas.

Mana skolotāja - pirmā no labās puses


 Padoms - Lasiet Kabalu, un jums ir garantēta uzvara spēlē "Monopols". Jes. Ieteikums - Neslimojiet 3 nedēļas, un nekad neatstājiet pēdējai svētdienai iemācīties no galvas 5 lapaspuses dzejas.