Nolēmu iet mājās cauri parkam. Bija tumšs, un varēja dzirdēt saksofonus, klavieres, bungas, vijoles. Mūzikas skola.
Pie sitamo instrumentu klases augstajiem logiem apstājos - vēdlodziņš vaļā, un Linda spēlēja to dziesmu, kuru
mēs dziedājām. Tad pievienojās bungas un tad saksofons , viņiem lieliski sanāca . Sāku dungot, un tad piepeši bundzinieks zaudēja ritmu un skaņas salūza.
"Skanēja lieliski, atkārtojiet, lūdzami!" iesaucos.
"Dana! Glābēja! Es nevaru šito izspēlēt.. Nāc pie mums!" Linda tūdaļ atsaucās un es skriešus metos uz garderobi, kurā pirms piecām minūtēm ģērbos uz iziešanu, fiziski un morāli nogurusi no etīdēm.
Viņi mani iedvesmo.

Iegāju kabinetā, viņi man metās virsū, Linda, Reinis, apskāva un nelaida prom.
Visbeidzot, noliku notis un sāku spēlēt, bet neviens man nepievienojās, viņi vienkārši sēdēja apkārt un klausījās. Pēc tam paņēmām vēlreiz, un šoreiz sanāca, Linda dziedāja, es izlikos, ka es neprotu, kā jau vienmēr.

Pēc tam sākām runāt kas vispār risinās mūsu dzīvēs, un kas - skolā, kas jauns, par puisi, kurš aizbrauca uz Austrāliju, uz marimbas spēlētāju konkursu, un Sidnejā atklājies, ka līdzi ir jāņem savs instruments, sekojoši, viņam nācies pirkt marimbu par astoņiem tūkstošiem latu.. ak, jā, spēlējot pa melnajiem taustiņiem sanāk "Keno" izlozes saundtreks. XD
Man palūdza paspēlēt, neatteicu, nospēlēju "Hollow like my soul", skanēja lieliski ar bungu pavadījumu.
"Un kas šis tāds ir?"
"Industriālā mūzika."
"Ehr?"

**

Atvadījusies, izgāju no klases, tad atcerējos, ka viņiem tomēr derētu noklausīties kaut ko, kas man tīkas.
Atvēru durvis, sameloju, sakot "Industrija" un ieslēdzu Gorgoroth.

Viņu SEJAS! XD



par . daudz. kāruma. sieriņu.
par. daudz. kāruma. sieriņu.