Nē, nē, nē. Šoreiz tu tiešām kļūdījies. Negaidīti. Kārtējoreiz pierādās - "Bezvērtīgs seklums". Man tik ļoti jūsu žēl
ak, kungs, kā man sanāk jums visiem melot!
čaka vārdiem teikšu - savas dvēseles seklumu aizkrāsot sarkanām lūpām steigšu.
Nu, ja nav , nav. Smieklīgi tā. Tas, par kā neesamību niknojos uz citiem, nav arī man pašai. Var dzīvot arī bez. Palēnītēm, palēnītēm.

"Domāju, ka hormonu svārstības ietekmē arī manu garastāvokli. Esmu ļoti emocionāla; jums tas ir rakstīts arī manā personas lietā, es nedaudz palasīju."
"Tu nepareizi izlasīji. Bez-emocionāla."

lol. ar laiku.

Dažreiz es vēlētos, kaut spētu sacīt tiem visvis cilvēkiem, cik man svarīgi tie ir. Cik ļoti mani viņi uztrauc. Ka .. bail vārdos apmaldīties un kļūdīties. Nekad negribot liet ūdeni, es sevi pieķeru nerunājam vispār. Es šodien pārskatīju izsūtītās sms, telefonā. Mīļie, es, kaut labām manierēm, esmu ledus gabals. Haha. Brīnums, ka nerunāju par sevi trešajā personā.
Bet es gribēju, jau no bērnības, būt un uzvesties eleganti, iznesīgi. Varbūt, es to daru pārāk agri? Man ir.. piecpadsmit. Nu, gandrīz jau sešpadsmit . bet. Man liekas, ka es dzīvoju divdesmitgadīgas sevis dzīvi, vismaz cenšos to darīt. Man apkārt, mani tuvākie cilvēki ir vecāki par mani, bet es nejūtu atšķirību ar tiem emocionālā līmenī - vien zināšanu, jo es neesmu paspējusi tik daudz, cik viņi.

Tikai neaizmirstiet, ka esmu cilvēks, ar jūtām un emocijām. Vienīgi.. noslēgtām no citiem.

Ak, jā.. man ir kerzas, kuras tik sen tīkoju. Un Rīga, sevī.

Es jūs/Jūs mīlu.,
tresor.

p.s. Es neprasīšu "OMFG, ko man darīt?", jo man allaž ir mans galvenais mērķis - dzīvot, nevis izdzīvot. Tas ir mans virzītājspēks un tam tiekšos visu savu dzīvi, ar jums, vai bez.