~Otrais dublis~

Šodien sajutos kā mazā mīļā čiepiņa - ņemt un ielīst kādam azotē. Nav brīnums, ka apģērbs rada noskaņojumu - šobrīd neracionāli artistiskais outfits tā vien 'kliedz' pēc uzmanības un novērtējuma, pretstatus vakardienas atturīgajai elegancei. Un domas arī pilnīgi citas, kā cita cilvēka prātā radušās.
Būšu pieskaņojusies šodienas rudeņvasarai - asi saulaina ar reizēm spēju lietu sejā. Man ļoti ļoti patīk šodiena, šodienas laiks un rītdienas domas. Katru gadu pavasaris kā TOP gadalaiks tiek gāzts no pjedestāla, un tā vietā līdz pirmajam sniegam iecelts sentimenta pārpludinātais rudens. Paskumt ir skaisti, ja vien tas paliek tikai emocionālas nepieciešamības veidā. Paskumt un kaut ko uzradīt. Sentiments ir produktīvs. Īstenībā pat katru mākslas izpausmi varētu mērīt sentimentos, un manifestēt 'radošuma fiziku' ar savām aprēķina formulām, kurās valdītu pilnīga iracionalitāte. Brīžos, kad parastie mākslas likumi nedarbojas, jo visur ir struktūras.

Tāpēc jau es vairāk arī neesmu uzrakstījusi nevienu dzejoli. Jo, redziet, viss ir pēc priekšrakstiem. Pat to, ko redzi, visticamāk attēlosi nepareizi, jo pastāv kanoni. Kanoni, kuru struktūra vislabāk zināma to uzturošām struktūrām. Viss, kas nav sistēmā, ir ārpus tās. Viss, kas ir ārpus sistēmas, ir nevēlams.
Paldies, kvalitātes, profesionālie, ētiskie, morālie, lirikas, valodas, mākslas standarti! Tikai gandrīz vairs neviens nepatērē standartizētu produktu.