Pilnīgi neko negribas darīt. Pavisam neko. Tikai relaksēties, pasnauduļot, sēdēt pie laptopa un uzjautrināties par primitīvākajiem jociņiem un socializēties tikai vajadzības gadījumā. Pat uz Dominu knapi atradu apņemšanos aiziet. Un padusmoties uz sevi, ka nav radoši analītisku ideju diletantiski-profesionālā bloga pirmajam ierakstam.
Es esmu kļuvusi pavisam digitalizēti virtuāla. Jeb to par slinkumu sauca?
Es esmu kļuvusi pavisam digitalizēti virtuāla. Jeb to par slinkumu sauca?