~Otrais dublis~

HĀH! (tāds dziļdomīgs)
Lai arī cik daudzveidīgs garastāvoklis mani šodien apciemoja, tas noteikti bija man noderīgi - kā nekā - jauni radoši darbi. Pēdējā laikā esmu vienkārši dzejoļu /turbodzinējs/, par spīti depresīvajam noskaņojumam un apjukumam par nākotni. Nu, ja, dzeja priekā nerodas. Savā patmīlībā es, protams, iedomājos, ka mani 'garadarbi' ir vienkārši fantastiski, profesionāli un daudzsološi. Vēl tikai tāds "sīkums" kā pāris tūkstoši (?) grāmatas izdošanai.

Muļķīgākais,ka nespēju rast mieru, jo... mans miers ir tikai tad, kad kaut kas iet 'šķērsām', ir darba pilnas rokas, atbildīgi brīži, skriešanas. Tad es vienkārši jūtu, ka esmu.

blā, blā,blā... tikko pamanīju, cik emocionāli salkani (un tajā pat laikā literāri tukši) teksti man sanākuši. utji, tutji (turpinām tēmu)... wīīī,kwīīī... vēl vajadzētu kaut ko rozā un pūkainu pieminēt, pajūsmot par kādu savu jaunu apģērba gabalu.. un viss /štokos/.


Viss riebjas.

P.S. Nē, neriebjas jau gan, tā SMS noteikti spēja mani 'sasmaidīt'.