nu.... kā tad ar to pusi, kurai pirmajai ir tās simpātijas?
..kad iesāku "studēt" draugu fenomenu, saskāros ar tādu teicienu - nav svešinieku, ir tikai neiepazīti [nesatikti?] draugi.
kopš tā laika es ievēroju, ka ir tāda lieta - tikko kā tu iepazīsti cilvēku, patiešām iepazīsti, viņš tev varēja pirms tam likties visāds, bet nu ir... normāls.
bet esmu arī ievērojusi to, ka it īpaši gribas iepazīties, ja tu kādam esi iepaticies.. bet varbūt tas nemaz nav tik slikti? ..jo tad vienkārši notiek iepazīšanās un viss pārējais, kas pieminēts pirmajā atkāpē..
un reizi pa reizei taču mums iepatīkas kāds.. un vēl pa retākai reizei mums iepatīkas kāds, kuram, kā vēlāk izrādās, mēs arī esam iepatikušies.....

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nezinu, neesmu centies iepazīt cilvēkus =)

(Reply to this) (Parent)