Manas 5
Bang-bang, my baby shot me down, Bang-bang, I hit the ground, Bang-bang... /peldēšana uzlabo sirēnu [lasīt:nāriņu] veselību un pašsajūtu, jā gan, it sevišķi visu dienu ar starpleikiem, diskomfortu rada tikai sapistā laipiņa un mazi puisīši, kuri staigā apkārt tieši tad, kad grasies to darīt, kā nāriņai pienākas - bez sintētiskām astēm.
Manas lauku mājas ir radītas mīlestībai. Tikai tā sen tur nav mājojusi... ļoti ļoti sen...... Vēl tur ir visfantastiskākie saulrieti, kas vērojami uz Maniem Akmeņiem vai Margusa taisītajām Manām šūpolēm, miers, tāds, ka to var ieelpot un tajā ietīties, spoguļgluds dīķis lejup pa stāvu taku, kuras zemē izcirtām kāpenes. Miljoniem raibspārņu tur šogad... un dziesmotas vakara pastaigas. Tik daudz kā tāda, ko derētu saglabāt sirsniņā, bet - tajā ir tik maz vietas tam visam... un vairs nevari izjust visu, visu kopā. Tikai pērļu kripatas dienu virtenēs.
Opaps no Liepājas atgriezās bez manis.
Kādreiz, nākot no autobusa - vienīgā, vēlu, vēlu, kad neviens nav atnācis pretī, ar smago somu un prieku par gaisu un saulē apdegušajām smilgām - no debesīm krīt ārā gaismas pavedieni, kādreiz mākoņi izgaismojas spilgti sarkani, reizēm abās pamalēs ir gaisma pat naktī un rozā, violeti un dziļi, pūkaini violetzili negaisa mākoņi, bet spīd saule... bet krāšņākā daļa ir saulrieti. Redzēt var tik daudz debesu, tik dažādas nianses un krāsas, un mākoņformas.