Uz jautājumu, "ko jūs domājat par globālo sasilšanu?" un "vai cilvēktiesības ir nepieciešamas?" jūs atbildējāt ļoti dažādi. Tieši tāpat, kā jebkur Eiropā, Skandināvijā vai jebkurā citā pasaules daļā. Šķiet, ka lielākā daļa (arī es) par šo jautājumu klātbūtni ikdienā nav pārliecināti, tomēr pie izplūdes gāzēm garāmgājēji klepo, par sastrēgumiem vadītāji pukst un siltām ziemām (kā tagad!) ziemas prieku mīļotāji priecīgi nav.
Tā liekas, ka īstie jautājumi ir: vai tu gribi, lai tavi bērni zina, kas ir sniegs? Vai tevi ir uztrauc, ka kaimiņš skatās izsalcis, kamēr tu ēd? Vai tevi baida konkurence darba tirgū ar 10 āfrikāņiem, kuri imigrējuši te, jo trūkst ēdiena/resursu un 13 nīderlandiešiem, jo to mājas applūdušas? vai tu gribi ēst zivis?
->kopš 1900 populācija palielinājusies 4 reizes, ekonomika 14, nozveja 35, zilā vaļa populācijas0,0025 (tātad,samazinājušās), meži 0,8, Co2 emisijas 17, SO2 13
->Baltijas jūrā zivju populācijas pārzvejotas kopš 80-iem
->Polijā 1992 bija 1 vētra, 2002 - 50
->taigā ir ļoti daudz metāna. pasiltinoties klimatam, tas nonāks gaisā,atstājot vēlpostošāku efektu + okeānos ir 1/3 CO2. Līdzīgs stāsts.
->palielinoties temperatūrai, palielinās okeānu PH
-> izmirst liela daļa to sugas un tām bagātie koraļļu rifi

Cilvēktiesības: The UN Charter:
->Art. 25(1) the right to a standard of living adequate for the health and well-being ofhimself and of his family, including food, clothing, housing andmedical care and necessary social services, and the right to security in the event of unemployment, sickness, disability, widowhood, old ageor other lack of livelihood in circumstances beyond his control.
The UDHR
->Art.3 to life,liberty &security
->Art.17 property
->Art.23 participation right
ICCPR
->Art.1 self determination
->Art.6 to life
->Art.19 right to information
ICESR
->Art.12 health
->Art.13 education
Kā tas sasaucas? Saka, ka 95% zinātnieku pamato cilvēka ietekmi uz pasiltināšanās procesu, kas nozīmē vairāk plūdu un vētru -> cieš nabadzīgākie -> 1) imigrācija pilsētās un degradātas piepilsētas megapolēs, jo trūkst darbs 2) bads 3) degradēta zeme un resursu izsmelšana attīstības valstīs. Plūdi, bads, izlemšana par labu mums - tas ir cilvēktiesību uz dzīvību, drošību, iesaistīšanos u.c. pārkāpums!

14.-18.11. Gniezno bijām no 13 Baltijas jūras baseina valstīm, arī Ganas, Nigērijas un Jaunzēlandes, un 29 uni - bijām vienisprātis, ko darīt. BUP ieteikums ir samazināt izmešus uz 350ppm&dzīvesveidu. Izraksts no mūsu statement COP15 -rīt Kopenhāgenā satiekas politikas grandi izlemt klimata nākotni:

Climate change is a human rights issue, and affects basic rights such as the right to life, water and freedom from hunger. Means to protect human rights should be used also to combat the social and economic effects of climate change.

Reductions in emissions are needed in developed as well as developing countries. States, business, institutions and individuals all need to take responsibility. The distribution of emission reductions should, however, not hamper the fight against poverty.

The climate system is dangerously close to tipping points, and urgent actions to reduce greenhouse gas emissions are needed in order to prevent runaway climate change.

We express our deep concern about the lack of progress being made at the ongoing negotiations towards an ambitious, binding and fair climate treaty, both by our own governments and at the global level. A global agreement is needed to stimulate the transition to a low-carbon economy that would not only prevent dangerous climate change but also generate welfare and green jobs. The goals of governments need to be redirected from economic growth to securing welfare and sustainable development. As members of the up-and-coming generation of the Baltic Sea Region, we are determined to contribute to that transition as much as we can, through education, technological and social innovation, as well as life-style changes.

Cik daudz vari tu?

www.350.org
www.avaaz.org
www.actionfactories.org
www.adoptanegotiator.org
www.tcktcktck.org
www.klimaforum09.org
http://newlifecopenhagen.com

Comments

Nedomāju, ka visi pasaules klimata pētījumi ir atkarīgi tikai no vienas universitātes pāris zinātniekiem, kuru pētījumi, precīzāk, sarakste, ir "pēkšņi nonākusi atklātībā". Jautājums ir pētīts starptautiski un arī Latvijā, izstrādāti klimata modeļi (kur faktiskie rādījumi ir daudz pesimistāki, kā ledāju kušanas ātrumam), kaut vai tas pats SWECLIm Zviedrijā.
http://www.smhi.se/sgn0106/if/rc/projects/SWECLIM.html
Paldies par atsaukšanos. Arī es nedomāju, ka visi pasaules klimata pētījumi ir atkarīgi tikai no vienas ūniversitātes pāris zinātniekiem. Ir dažādas ūniversitātes un dažādi zinātnieki. Piemēram, Austrumanglijas Ūniversitāte ir tāds pats ierindas biedrs kā līdz nesenam laikam Šķēle Tautas partijā. Taisnība arī, ka lieta pētīta arī Latvijā. Rekur, piemēram, mūsu pašu prof. Vitālijs Zelčs izsakās.
Paldies, ļoti interesants raksts. Ir tik ļoti daudz viedokļu - un šādā jautājumā citādi arī nevarētu būt, tas, jāsaka, pat priecē; vakar sanāca pavaicāt, ko par to domā mūsu pašu A.Briede, un viņa irnovērojusi, ka pēdējā laikā ir vairāk to, kuri ar antropogēno ietekmi tulko temperatūru straujāku pieaugumu, kas ir straujāks; lai gan, ģeologi, protams, uz to lūkojas citādāk vai - mierīgāk. Bet viss ir skatāms tik objektīvi, cik objektīvas ir metodes un vēstures dati.

April 2015

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
   1234
567891011
12131415161718
19202122232425
2627282930  
Powered by Sviesta Ciba