Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Kad man skolasbiedrene pajautāja, vai es taisoties iet barā skatīties HP, es izbrīnīti uz viņu nolūkojos. neaizgāju, pamatojuar treniņu - nu labi, labi, vispār aizmirsu par mr. Pot(citējot mafia ). Mana māt' aizgāja ar saviem kolēģiem un dzēra šampi - savējie:) Un tagad viņa saka, ka moš man arī vajagot TO izdarīt, jo pat viņai paticis... A moš toč vajag. Grāmatu aizmirsusi laimīgi esmu, teorētiski var.
***
Btw, kā var efektīvi atšūt emocionālo teroristu? Tb ļoti nelaikā uzradies un ļoti nevēlams pielūdzējs, un manas efektīvās un praktizētās metodes šoreiz nedarbojas, *$&, un man viņš katru dienu jāredz. Poor me , heh:D

Viņi mani mīl, es viņus mīlu. Mums ir liela ļubestība, un vēl jo foršāka, jo nav perfekta.
***
Te pēkšņi ieraugu bildi, kurā 2 mani exbiedri. Atmiņā: silts vējš, šalko Bērza lapas, redzu to pa logu ar baltajiem rāmjiem; man īsa, īsa un krāsaina kleitiņa, vasaras papēdīši, eju pa skolas gaiteni... lielu, plašu, gaišu un derdzīgi baltu. Tomēr tādā dienā šis derdzīgums aizmirstās. Pēc kā smaržo? Pēc fizikas, rīt rakstīšu