Saulē kūstošas sniegpārslas krita uz slapja asfalta -

Grr:D To, ko es šeit gribēju ieraxtīt, nevaru atrast.. tāpat kā liecību, lai gan man šķiet, ka jau atdevu to Lazaniai. So, sjo, es skrienu ģērbties, iztīrīt protēzītes un šmaucu uz vēsturi.
Ā, un vēl es esmu progresējusi - vairs negribu kādu samīļot, bet gribu lai samīļo mani:P Un tajā pašā laikā gribu izolēties. Pilnīgi. Bet šodien tāda diezgan aizņemta diena, oma-laikošana-tusiņš-pastaiga... nu jā, un vēsture kā "patīkama vakarēšana"...khkhm.

Šodien 1. reizi oficiāli biju Sarkandaugavā, biedēju mazus bērnus, skaļi smējos, mēģināju piesaistīt trakonama uzmanību, uzdāvināju Anny brālim maijpuķītes kā kompensāciju par ielaušanos pie viņiem")
Atkal braucu autobusā un smaidu...wī:D

Baloži izmirst. Baložus ir jāmīl. Baložus ir jābaro. Baložiem dienā no 2 cilvēkiem vajadzētu atvēlēt 3 batonus maizes (kā mēs to darījām). Par baložu baidīšanu bez īpaša iemesla vajadzētu sūdzēties Dabas aizsardzības biedrībai. Baloži un pīles seko, ja uz celiņa aiz sevis ekot ber drupačas. Ja tu skrien, tie lido. Arī pīles ir jāmīl. Pīles gan nelido līdz, bet tipina - lēnāk kā baloži. Vajag pārvest putnus no viena parka uz otru, lai tie tur kopulējas un veido jaunas baložu kolonijas. Pīles savukārt jāved pēc iespējas tālāk no kanāla. Ar maizes gabaliņiem ir arī jautri mētāties un spēlēt futbolu, apmētāt cilvēkus katamarānos un ārpus tiem. Ja atstāsiet maizi matos, putni jums sekos līdz pat ielai. Ja noliksiet maizi pie kājām, varēsiet kādu no tiem dabūt līdzņemšanai. Ja birdināt drupačas uz kājām - putni jums sekos, jūs mīlēs, gribēs jūsu maizi & kājas. Putni izmirst.. no pārēšanās.

/no sērijas es un puisis-lesbiete uzdarbojas centrā/