| |
[Apr. 1st, 2026|04:17 pm] |
|
govs man vienmēr izskatās skaista. es vnk normālas kuces nekad nedabūju. |
|
|
| |
[Apr. 1st, 2026|03:24 pm] |
spoku migla
slapjš vējš
peļķīte trīc
rakstot dziesmu
piezogas killeris |
|
|
| par to Anunaki situāciju |
[Apr. 1st, 2026|10:18 am] |
pilnīgi visas atmiņas ar neaptveramu precizitāti pierakstās cilvēka neironu dns (tā ir kristāliska molekula). tas ir hologrāfiski - katra neirona dns satur mazu fragmentu no visām visas tā cilvēka dzīves atmiņām, arī miegā vai pat pilnajā narkozē pieredzētajām. tas ir tas protokols, pēc kura jūs tiesās.
tad kad pie debesīm visur atspīdēs īpatnējas gaismas un lidos atnācēju kuģi (to nekur nevarēs nepamanīt), tie kas ir vakcinēti (nu jau 99% pasaules, gan jau), būs redzami (spīdēs) viņu sensoros no liela attāluma. tie, kas paši nav Anunaki, bet nav pavisam drūmus darbus darījuši mums, skrieniet uz kalniem, klajumiem, jūras krastiem, lai esat no attāluma redzami.
tie kas labāk negrib mūžībā pieredzēt sevis darīto, necer uz nekādu attaisnošanu, slēpieties un gaidiet atombumbas.
tik vienkārši :) |
|
|
| |
[Mar. 30th, 2026|10:24 am] |
|
ar to Aurielu kopā ir dīvaini - mani riktīgi atgrūž vispārējā, melnā pārvaldes sistēma, bet arī tumšie cilvēki to redz ap mani. viņiem es riebjos un es nerunāju par ožu. un es, savukārt, redzu viņu acīs kāda veida tumšie tie ir. tad vēl Tas visādos veidos man katru dienu rāda nākotnes notikumus. ā, un vēl fiziskajam ķermenim ir daudz lielāka izturība pret, bitīt matos, visu ko. tāds ceļš nav viegls un kļūst arvien smagāk, bet šis konstantais atgādinājums, šī klātbūtne to padara vieglāku. bailes vispār nenāk klāt, nu, tikai ja es smagi, smagi dzeru, tad uz athodiem tas paiet nostāk, bet vienmēr tomēr ir tuvu un tad atgriežās. |
|
|