|
Dec. 18th, 2007|09:32 pm |
Godmaņa virzītā ideja par 'bērnu pabalsta' (oficiālais formulējums - ģimenes valsts atbalsts) atcelšanu* šķiet vēlams, tomēr pēc gadiem, teiksim, 15, turpinoties straujam/mērenam vidējo ienākumu palielinājumam, vajadzētu atkal pārdomāt par vispārējo pabalstu noteiktas (pieklājīgas) summas lielumā, diferenciāciju balstot tālākā izmaksu apmēru gradācijā, balstoties uz sociālās apdrošināšanas iemaksām un atsevišķiem papildus rādītājiem.
Iemesli - nevienlīdzība līdzekļu sadalē taču paliks (sk., piemēram, nemainīgi pārāk augsto Džini koeficientu**.), 'palīdzība bērniem' vienmēr ir skanējusi smalki un, visbeidzot, pārāk ilgi ir pieklusuši 'demogrāfiskās krīzes' karoga plivinātāji, kuru galvenā ideja ir pagalam vienkārša - vairāk sīču!
Tomēr savādi, pēc 'māmiņu algu' jeb pater/maternitātes pabalstu panākumu pilnās ieviešanas un lēnās pilnveidošanas, par ko LabMin pienākas slavas dziesmas, kritiķi kliedza, ka nu maznodrošinātās un sociāli nelabvēlīgās*** ģimenes momentā ņemsies 'atražot'. Tas nav noticis, taču tas nebūs iemesls, kāpēc Godmaņa ideju tā īsti neviens nemēģinās pabīdīt zem paklāja šoreiz, laikam jau summas mazuma dēļ.
Noslēdzot, nevaru saprast, cik skaidra ir mūsu sociālās drošības modeļa ideoloģija.
*Kopējā izmaksātā summa kopš 2003.gada 3,87 miljoniem jau tā samazinājusies līdz 3,55 (2006.g.). Izmantotais avots šeit un citiem minētajiem statistikas datiem - http://data.csb.gov.lv
** Kopš 2002. gada - 0,36 (pēdējās ziņas no 2004.)
***pretīgs formulējums. skan eigēniski
UPD. 20.12.2007. Vecais āpsis, G-Man's tāds. |
|