Uzkrita man šodien Dzelteno Pastnieku "Trakais Pastnieks” (Vītiņa versija, gribu būt precīzs).

 Sākums trāpīgi un jautājoši iešāva kaut kur virsdegunē, iekārtodamies uz vismaz 23 stundām.

„Labvakar, cietēj nelaimīgais,
Vai tev ir kaut mazliet prāta?
Vai šodien esi ēdis pusdienas?
Vai Tev ap acīm nav jau zili riņķi?
Šīs acis, kā tās deg!
Ak Dievs, es jūku prātā!
Pienāks diena, klausies draugs [..]!”