|
Nov. 25th, 2007|07:27 pm |
Nu re, manuprāt, kaut ko tādu - t.s. gap year - vajag vairumam jauno censoņu. Ja viss izdosies, par to plānoju arī kaut ko uzrakstīt, kad būšu iekārtojies. Tā kā atliek dziedāt vecās leļļu filmiņas varoņa, ja nemaldos, Anša (ne pirtnieka!) dziedātās ceļa dziesmas vārdiem 'es eju eju eju ējū ēs'.
Paldies par labiem vārdiem, vienīgi veids, kā līdz šejienei nonācu nav apskaužams. Zinot, cik neuzņēmīgs pēc dabas esmu, sapratu, ka vienīgais reālais ceļš ir dzīves kā nepanesamu situāciju ilgstošas ķēdes radīšana. Njā, un sekas joprojām ir jūtamas. Lai gan - jebkurā gadījumā ir patīkami apjaust, ka nezini, ko darīsi pēc mēneša :) |
|