| Zummer |
[Jun. 22nd, 2007|04:23 pm] |
Vakar pēc lieliskā Anrī [bet, manuprāt, lieliski varēja iztikt bez pēdējā tuc-tuc gabaliņa, kas tautu gan iekustināja] Doma laukumā kājoju uz autoostu, lai dotos uz dzimto pusi. Stundu stāvot kājās - rokās RL, ausīs Portishead - palēnām sāku priecāties.
TĀS (Viņas?) pirmais indikators bija autobusā ieplūstošais āra gaiss - Šoseja sen nebija smaržojušas tik labi. Un, kad izkāpu centrālajā laukumā - tukšā, apgaismotā - es biju atguvis savu vasaru, par ko pirmais varēja nojaust vien tas vientulīgais garāmejošais puisis ar iztrūcināto izteiksmi sejā. Sekoja īsais gājiens līdz Mājām (zirdzisks smaids mutē, plakšķi pēdās un Laurie Anderson "Born, Never Asked" ausīs), kur gaidīja ģimene, anormāli saldas pašu zemenes, Lielais Uzdevums, kā arī atkārtots pieķeršanās mēģinājums "Fuko svārstam".
Esi sveicināta, (Post)Rock Summer ('will you make good for all of my sins', jautāju es múm vietā, pie sevis brīnoties).
Bez tam, ceru, Viņas (atkal)atnākšana notika līdz ar Francijas pavasara noslēgumu tikai sagadīšanās pēc.
|
|
|
