| |
[Aug. 13th, 2009|03:00 pm] |
"Watchmen" (2009, Zack Snyder) pilns spēks, ceru, parādīsies Directors Cut tuvčetrstundīgajā versijā. Pieļauju, ka tiem, kas nezināja Alana Mūra komiksu, filma šķita kā nesabalansēts stāsts par supervaroņu pensionārlomkām un moralizēšanu par cilvēka dabu, un tam visam fonā visai nejauši zib kodolkara draudi. Patiesībā pirmām kārtām Mūra grafiskās noveles (arī 'V for Vendetta') ir par cilvēka (t.sk. supervaroņu) dabu, kas tik pilna pretrunīgiem impulsiem, sapņiem un rīcībām, un tās kontroles nepieciešamības problēmu. Pat nav svarīgi, vai tā būtu iekšēja vai ārēja spēka noteikta - tās aktualitāte un šķietamā nepieciešamība izmisumā dzen gan Roršahu, gan Ozimandiasu, gan laikrakstveci uz ielas.
Šo jautājumu izpētei jau tā no dažādām perspektīvām skatītais sižets komiksā tiek sadalīts vēl sīkāk, paralēli risinot vairākus ierindas pilsoņu stāstus (un arī lielisko komiksu komiksā 'Tales of the Black Freighter'), kas kalpo tieši sabiedrības psihožu iezīmēšanai - tās pašas sabiedrības, kuras daļa ir pilnīgi visi. Filmā to tā arī nepasaka, līdz ar to nevar saprast, ka teju neizbēgamais kodolkarš patiešām biedē ierindas cilvēku (filmā tā ir un paliek TV un prezidenta štābā risināta tēma), kurš ir pieradis gan pie sadzīviskām ērtībām, Niksona, gan ievērojamā noziedzības līmeņa, tāpēc turpina savu dzīvi tieši tāpat kā agrāk - melojot, liekuļojot, mīlot un aizmirstot savus tuvākos, palīdzot etc. Rezultātā apvainojums, kas tiek mests sejā Dr.Manhetenam - attālināšanos no cilvēku problēmām - patiesībā attiecināms uz visu ekranizāciju. Fakts, ka cilvēki tomēr spēj vienoties paši saviem spēkiem, parādās minimāli - Ņujorkas eksplozijā psihoterapeitam brīdi pirms iznīcības apskaujot kādu nigerpuiku (un pat te zūd efekts - oriģinālā apkampējs bija baltais, konservatīvais laikrakstvecis). Bet atkal - galvenokārt vainojami metrāžas ierobežojumi.
Bet vēl vairāk par sevi līdz galam neattaisnojošo saundtreku mani aizvainoja kataklizmas risinājums. Par spīti tam, ko saka martcore, Ņujorku (un tikai to) tiešām iznīcināja 'Milzu Kalmārs'. Komiksā to 'no paralēlās pasaules' neizsauca Manhetens. Patiesībā 'Kalmārs' bija Ozimandias manipulāciju rezultātā radītas baiļu psihozes un kaut kāda enerģijas trieciena sintēze, kas radīja ilūziju - pilsēta iznīcina 'Atnācēji'. Un tad tiešām pasaule vienojas draudzībā un sadarbībā. Atzīsiet - tas maina stāstu. Un visbeidzot - komiksā Roršahs līdz pat sava mūža beigām palika ne vien konsekvents, bet arī izturēts - Snaiders viņu parāda kā on verge of break-up. Bet tas viss, tāpat kā atsevišķie gore elementi (piem, cietumā Mūrs rokas zāģēja jau līķim), uzskatāms par neticību auditorijas spējai līdz galam iegrimt totālā 80.to stilizācijā
Lieliska filma, enīvei, un režisors malacis. |
|
|
