|
Apr. 27th, 2009|08:32 am |
Tad, kad septembra nemiers
No purva sauc dzērves laukā,
Kanāla gulbjiem apgriež spārnus.
Kā pie mums naktīs nāk
Tās lidmašīnas un vilcieni,
Ar kuriem nav lidots
Un braukts vēl ne reizi, -
Tā pie gulbjiem sapņos nāk
Spārni.
Augšā -
Baltu, spīdīgu spalvu,
Apakšā -
Mīkstām, pūkainām dūnām,
Kur sasildīt knābi
Vēsajās rudens naktīs.
Spārni -
Stiprie un drošie!
Noturīgie!
Ja ķirzakai norausi asti,
Tā ataugs.
Bet īsāka.
Gulbjiem spārni ataugs.
Bet īsāki.
Ar katru rudeni.
Ar katru griezienu.
Skatieties -
Labsirdīgi vīri ar zilām acīm
Kanāla malā apgriež sapņus.
Bet, kad pavasarī
Ieraugu gulbjus
Balti izslietiem kakliem,
Es nezinu, vai tas vairs ir skaistums,
Ja tas jāpērk par tādu cenu!
čaklais. |
|