|
Mar. 3rd, 2009|06:38 pm |
|
ciktāl es atceros no vasaras prakses piejūras brīvdabas muzejā, viņiem virs "potītēm" uzliek tādas kā cilpas, kuras ir savstarpēji savienotas: kaulus tā nevar salauzt, jo viņi var pārvietoties mazliet mazliet, var atgulties, piecelties, utmldz. savukārt, lauku bērnībā klīda leģenda par kaimiņkaimiņzirgu, kuru šādējādi saplosīja vilki, dzīvu apēda. un par citu zirgu, kurš izglābās, jo saplosīja vilku un tās važas. sien ar tādām ādas siksnām, vai virvēm. |
|